ZIŅAS

Pavisam cits Konstantīns jeb brīvprātīgā darba ieguvumi
Pavisam cits Konstantīns  jeb brīvprātīgā darba ieguvumi

Aizvadītā gada pavasarī brīvprātīgā darbā uz Bulgāriju devās arī Jauniešu mājas aktīvists, topošais žurnālists Konstantīns Fjodorovs. Lai pastāstītu par savu pieredzi un ieguvumiem tiem jauniešiem, kuri vēl tikai domā par brīvprātīgā darbu, piedāvājam Konstantīna pārdomas gada nogalē.

 

Bieži vien runājot Latvijā par brīvprātīgo darbu, nācies dzirdēt jautājumus „kāpēc tu to dari, par to taču nemaksā?” vai „vai tas ir saistīts ar sociāliem namiem?” ka arī nicinošie komentāri „viņi vienkārši negrib maksāt un izmanto tevi”. Lai arī brīvprātīgais darbs tiek daudz popularizēts masu medijos, joprojām ir cilvēki, kas nezina, kas ir brīvprātīgais darbs, ap to ir stereotipi, arī paši brīvprātīgie brīžiem nezina, kas tas ir.

Latvijas Jaunatnes likumā ir rakstīts, ka brīvprātīgais darbs ir orientēts uz sabiedriska labuma darbību un veicina darba veicēja attīstību. Tas nozīmē, ka brīvprātīgais ne tikai dara kaut ko sabiedrības labā, bet arī iegūst dažus labumus. Piemēram, 2014. gadā Latvijas Lielajā talkā dalību ņēma apmērām 160 000 cilvēku, kas kopā savāca 1768 tonnas atkritumu. Sabiedriskais labums ir acīmredzams, jo Latvijas daba uzreiz kļuva tīrāka. Bet ko ieguva talkotāji? Pirmkārt, tas bija labi pavadīts laiks svaigā gaisā, kas pozitīvi ietekmē ķermeni. Otrkārt, tā ir pašizglītošanās, jo kad cilvēks vienu reizi talko, pēc tam viņš pudeli vai maisiņu neizmetīs kaut kur mežā, bet gan novietos to atkritumu konteinerā.

Jaunatnes likumā arī rakstīts, ka brīvprātīgais nesaņem atalgojumu, un ka brīvprātīgo darbu nedrīkst izmantot peļņas gūšanas nolūkā. Respektīvi, brīvprātīgam nemaksā naudu, bet ja ieskatāmies dziļāk, viņš saņem ko citu, kas ir vērtīgs un nozīmīgs – praktiskās zināšanas, pieredze, kontakti un daudz kas cits. Pasākumi ir ļoti dažādi, saistīti ar sportu, kultūru, semināriem, pētījumiem, sociālo darbu. Pirmā iespēja, ko dod brīvprātīgais darbs, ir izmēģināt sevi sfērā, kas ššķiet interesanta, un saprast, vai tev tas tiešām patīk. Iegūstot šo pieredzi, brīvprātīgais varēs precīzāk izvēlēties, ko studēt, un ieguvējs būs tieši viņš. Otra iespēja ir kontakti – parasti brīvprātīgie ir ļoti atvērti cilvēki. Kontakti nozīmē plašākass iespējas, ideju apmaiņu un arī citu cilvēku pieredzi.

Nerunājot par netaustāmiem labumiem, ir arī taustamie – tā ir normāla prakse, ka brīvprātīgos baro, viņi saņem T-kreklus, ka arī dažādus suvenīrus no pasākumiem. Parasti T-krekliem ir laba kvalitāte un dizains, un uzvelkot to, tu tiešām jūties lepns, ka biji daļa no pasākuma. Latvijā arvien biežāk notiek augsta līmeņa pasākumi, un brīvprātīgais darbs ir lieliska iespēja būt nevis pasīvam apmeklētājam, bet aktīvi iesaistīties tā organizēšanā, lai pēc tam teiktu saviem draugiem un arī darba dēvējam – es biju daļa no EuroBasket 2015 komandas (piemēram). Pēc katra pasākuma brīvprātīgais saņem apliecinājumu par to, ko viņš darīja un ko iemācījās, apliecinājumus var izmantot kā pielikumu CV darba meklējumos. Tas dod priekšrocības, it īpaši, ja pasākumi bija specializēti.

Es kā brīvprātīgais 3 gadu laikā piedalījos vairāk nekā 10 pasākumos, lielākā daļa no kuriem bija saistīta ar sportu. Eiropas čempionāti basketbolā, Latvijas trešā olimpiāde, Ziemas sporta diena, Olimpiskā sporta diena – katrs no ššiem turnīriem dāvāja man lieliskas atmiņas, pieredzi sporta pasākumu organizēšanā un skaistus T-kreklus (nopietni). Es biju aculiecinieks Latvijas U-20 basketbola izlases kāpumiem un kritumiem, atklāju jaunus vārdus, ka arī pats iepazinos ar cilvēkiem, kas spēja dot man savas zināšanās organizācijā un komunikācijā. Katrs pasākums ietver sevī daudz sīkumu un nianšu, ko neredz ššo pasākumu apmeklētāji, bet kas ir svarīgi, lai viss noritētu labi. Tā arī ir noteikta veida atbildība. Brīvprātīgais nenozīmē, ka šobrīd es gribu un strādāju, bet pēc 5 minūtēm man apnīk un es neko nedaru. Organizētāji rēķinās ar tevi, līdz ar to ja jau piekriti, tad jāstrādā ar pilnu atdevi.

Kopšš aprīļa esmu brīvprātīgais Bulgārijā. ŠŠādu iespēju piedāvā Eiropas Savienības programma jauniešiem Erasmus+. Izmantojot Eiropas brīvprātīga darba servisu, ikviens jaunietis, kas nav vecāks par 30 gadiem, var pieteikties vienā no projektiem citā valstī, kas ilgst no divām nedēļām līdz pat vienam gadam. Projektu tēmas ir visai daudzveidīgas, un izvēle ir liela. Ja kandidātu apstiprina, tad viņam tiek apmaksāti ceļa izdevumi nokļūšanai līdz projekta valstij un atpakaļ, tiek piedāvāta dzīvesvieta, ka arī nauda pārtikai un kabatas nauda. Pēc projekta noslēguma brīvprātīgais saņem Youth Pass – oficiālu apstiprinājumu par to, ka darba veicējs piedalījās projektā, ka arī ir rakstītas prasmes, ko brīvprātīgais ieguva projekta laikā.

Mans projekts ir saistīts ar teātri. Teātris ir ļoti specifisks, jo tas darbojās ar uguni un pantomīmu. Spēlēšana ar uguni bija ir izaicinājums. Sākuma bija bailes, brīžiem līdz paranojai, ka mani mati deg, bet kad sapratu, kā tas darbojas, tad nāca arī daudz pozitīvu emociju, jo jebkura horeogrāfija ar uguni izskatās daudz iespaidīgāk. Organizācijas darbība neierobežojas tikai ar uguni, un katrs brīvprātīgais var atrast sev to, kas viņam patīk vai kur viņš var sevi attīstīt, vai tā ir kostīmu veidošana, pasākumu organizēšana, vai, kā tas ir manā gadījumā, publicitātes aktivitātes un teātra popularizēšana.

Vienā rindkopā nav iespējams aprakstīt, cik daudz esmu ieguvis no savas atrašanās ššeit. Skaidrs ir viens – Latvijā atgriezīsies cits Konstantīns, nekā viņšš bija pirms aizbraukšanas. Es attīstīju sevi gan personiski, gan ieguvu jaunas zināšanas daudzās jomās, kuras es noteikti izmantošu savās mājās – Liepājā. Doties ārzemēs uz 11 mēnešiem bija grūts lēmums, kā jau vienmēr, kad jādodas prom no komforta zonas, bet rezultāts ir labs, un esmu priecīgs izmantot tādu iespēju. Svarīgi priekšš manis ir arī tas, ka pirmo reizi dzīvoju viens, jo visi draugi un ģimene palika Latvijā. Toties tagad protu organizēt pats savu dzīvi, neatkarīgi no citiem cilvēkiem.

Manuprāt, tieši brīvprātīgie ir tie, kas spēj padarīt mūsu sabiedrību labāku. Viņi zina, kāpēc viņi to dara un saprot, ka ne vienmēr naudas atalgojums ir galvenā motivācija. Brīvprātīgais darbs ir ieguldīšana sevī, tā ir pašattīstība, pašizglītošanās, un jo vairāk ššādā veidā izglītoto cilvēku būs valstī, jo konkurētspējīgāka būs pati valsts, kas arī ir ieguvums katram cilvēkam. Brīvprātīgais darbs spēj modināt cilvēkus uz citu domāšanu, uz citām vērtībām, un ir prieks, ka arvien vairāk cilvēku iesaistās dažādos pasākumos, ko organizē pašvaldības un nevalstiskās organizācijas.

Konstantīns Fjodorovs

brīvprātīgais Bulgārijā