ZIŅAS

Jaunietis iedvesmo pilnveidoties
Jaunietis iedvesmo pilnveidoties

(Foto: Kristaps Smiltnieks (trešais no kreisās) ar jauniešiem, kuri īsteno pašaudzināšanas programmu Award)

 

Pauls Ģirts Reinhards (foto pirmais no labās), kurš piedalās “Jauniešu mājas” īstenotajā jauniešu pašaudzināšanas programmā Award, savā Brīvprātīgā darba jomā izvēlējies veidot jauniešu māju par videi draudzīgu neformālāsizglītībasiestādi.

“Pirms gāz kalnus, izdomā pieeju kā to panāksi!” - šajā gadījumā mūsu jaunietis, trīs mēnešu laikā, veicotdarbu, vismaz stundu nedēļā pētējis ogļskābās gāzes tematiku.

 

Rezultātā tapis ievadraksts šī temata aktualitātē.

“Ogļskābā gāze jeb CO2 ir viela, kas ir sastopama mūsu atmosfērā un ir nepieciešama, lai augi varētu ražot skābekli. Pēdējos gados CO2 atmosfērā daudzums ir ļoti palielinājies un paredzams, ka turpmākajos gados atmosfēras piesārņojums turpinās pieaugt.

 

Vienkāršākā līmenī, CO2 arī ietekmē gaisa kvalitāti, tā koncentrācija gaisā var padarīt cilvēku  miegainu, paaugstināt asinsriti, radīt svīšanu, galvassāpes. Izjūtas ir līdzīgas kā atrodoties nevēdinātā telpā.

 

Nopietnākā līmenī, siltumnīcas efekta gāzes kā CO2 var iesprostot siltumu ko izstaro mūsu planēta. Zeme un okeāni nespēj atdzist līdz ierastajai temperatūrai, kā rezultātā kūst ledāji un ceļas ūdens līmenis. Nākotnē tas var draudēt ar sauszemes teritorijas samazināšanos – applūdušo teritoriju iedzīvotājiem zaudēt savu mājvietu. Savukārt okeānā mītošiem organismiem izdzīvošanu apgrūtina skābes daudzuma paaugstināšanās, kas rodas okeānu virsmai absorbējot CO2.

 

Ņemot vērā kaitīgo ietekmi uz klimatu nepieciešams rīkoties, lai  mazinātu potenciāli neatgriezeniskās sekas un glābtu vidi. Viens no iespējamajiem risinājumiem ir samzināt CO2 izmešus, nededzinot fosilo degvielu (petroleju, ogles, dabasgāzi). Lielākā daļa elektrības pasaulē tiek saražota izmantojot fosilo degvielu, tāpēc vairāk uzmanības jāpievērš dabai draudzīgas elektrības ražošanai un atjaunojamiem resursiem - saule, vējš, u.c..

 

Mazliet nereālistiski ir atteikties no fosilās degvielas lietošanas pavisam (vismaz tuvākajā laikā) tāpēc, ka mūsu ikdienā to tik bieži lietojam. Ir cerība, ka attīstīstoties tehnoloģijām un rodot jaunus risinājumus, tiks rastas arvien jaunas iespējas kā palīdzēt mazināt vides piesārņojumu, tikmēr cilvēki aicināti izvērtēt  savus ikdienas lēmumus, cenšoties samazināt radītās emisijas. Daži no iespējamajiem risinājumiem:

-          nebraukt ar automašīnu, vai izvēlēties elektrisku automašīnu vai hibrīdu;

-          pārliecināties, ka automašīnas riepās ir atbilstošs gaisa spiediens, kas samazina lieku degvielas patēriņu;

-          izvairīties ceļot ar lidmašīnu;

-          samazināt vai nelietot dzīvnieku izcelsmes produktus;

-          taupīt vai minimizēt elektrības patēriņu.

 

Viens bieži apspriests risinājums ir koku stādīšana. Kokiem, kā pārējiem augiem, ir nepieciešams absorbēt CO2, lai notiktu fotosintēze.  Dzīves laikā (aptuveni 100 gadi) viens koks var absorbēt līdz aptuveni tonnai CO2, kamēr atmosfērā katru gadu tiek iepludināti vairāki desmiti miljardu tonnu ogļskābās gāzes. Koks savas dzīves beigās, sadegot vai ar laiku noārdoties, atdod savu uzkrāto oglekli, kas ar mikroorganismu vai uguns palīdzību savienojas ar skābekli un veido CO2. Koki un to dzīvības norises palīdz samazināt CO2 dabiskā ceļā,  taču tas nav gana efektīvs veids, lai cīnītos ar visu CO2 daudzumu, ko saražo mūsdienu pasaule.

 

Pievēršot uzmanību cilvēku darbībām izmešu samazināšai, vēlos nosaukt divus piemērus, kā gan kompānijas, gan valsts mērogā var mainīt samazināt savu CO2 nospiedumu.  

1)      Kompānija IKEA līdz 2030. gadam plāno samazināt vairāk CO2 nekā viņi izdala.

2)      Apvienotā Karaliste ir valstsiski noteikusi, ka līdz 2050. gadam jāsasniedz net-zero emisijas stāvoklis. Tas nozīmē, ka absorbēs vismaz tik daudz CO2, cik viņi saražo.  To plānots izdarīt palielinot mežus platības par vismaz 4% un pārveidojot ēkas atbilstošām energoefektivitātes prasībām, ēdot mazāk gaļas, ziemā neceļot termostatus virs 19°C un pārejot uz atjaunojamiem elektrības avotiem.

 

Apkopojot informāciju var secināt, ka tiek meklēti risinājumi kā situāciju pasaulē uzlabot un pašreizējo stāvokli nevajadzētu uzskatīt par nelabojamu. Katrs mūsu lēmums ikdienā var palīdzēt dabai, lai uz Zemes varētu dzīvot arī nākamās paaudzes.

 

CO2 piesārņouma salīdzinājums pēc Mauna Loa observatorijas datiem: 1958. gadā – 315.86 parts per million; 2000.g. – 369.86 ppm; 2020.g. – 408.71 ppm. ”

 

Avoti tālākai izpētei:

 

Ja arī tu vēlies iesaistīties šādu, un līdzīgu tematu izpētē, droši sazinies ar Liepājas “Jauniešu mājas” komandu vai Award Latvia vēstnesi Liepājā Kristapu Smiltnieku.