PROJEKTI

Projekta "When the Environment Creates" pieredzes stāsts
Projekta
Saņemot ziņu, ka esmu pieņemts dalībai projektā "When the Environment Creates", es no sākuma neticēju, tikai pēc dažām minūtēm atjēdzos, ka tā ir īstenība, ka es nedēļu varēšu pavadīt Grieķijā. No sākuma uztraucos par to, kā tur būs, kādi būs cilvēki, vai es neilgošos pēc mājām, kā būs ar skolas darbiem? Bet tad es sapratu, ka es nekad neredzēšu pasauli un neaugšu kā personība, ja es palikšu savā komforta zonā, tāpēc izvairījos no pārdomāšanas un apstiprināju dalību. Vēl es uztraucos, vai man būs labs kontaksts ar pārejiem latviešiem, ar kuriem būšu vienā komandā. Manam uztraukumam pienāca gals, kad iepazinos ar pārējiem un sapratu, ka viss būs labi. Vislabākais bija tas, ka pēkšņi palika brīva vieta un es uzaicināju savu klasesbiedreni Izabellu būt par dalībnieci, un tā arī es jutos drošāk, jo man līdzi bija kāds, ko es labi pazīstu. Lai tiktu uz Grieķiju, mēs izlēmām braukt uz Berlīni, Vāciju, un no turienes uz Salonikiem, kas bija tuvākā pilsēta mūsu galamērķim - Kokkino Nero, kas ir mazs ciemats pie Vidusjūras. Berlīnē mēs vairāk iepazināmies viens ar otru un izstaigājāmies piecas stundas pa pilsētas centru. Pēc tam pusnaktī, nonākot galamērķī kopā ar citiem projekta dalībniekiem no dažādām valstīm ( Ungārija, Rumānija, Francija, Itālija, Grieķija, Lietuva un Horvātija) , sapratām, ka dzīvosim 10 soļu attālumā no jūras, kas mums likās aizraujoši, un nespējām sagaidīt rītu, lai redzētu visu skatu dienas gaismā. 
 
Projekts bija saistībā ar vides aizsargāšanu, piesārņošanu un par to, ko mēs katrs induviduāli varam darīt, lai mazinātu piesārņošanu sev apkārt, piemēram, "upcycle" darbnīcā katrai valstij bija jāatrod iespēja izlietotām lietām. Mes uztaisījām galda spēli no kartona. Bija daudz saliedēšanās spēles, simulācijas spēles, kur mums visiem bija jāizveido jauna, ekoloģiska valsts. Katru dienu katrai valstij bija jānovada kultūras vakars, kurā bija jāiepazīstina citus ar savas valsts kultūru. Mēs to vadījām kopā ar lietuviešiem, un tas bija ļoti jautri, un citiem garšoja mūsu ēdieni un patika mūsu tautu dejas. Viennozīmīgi, man visvairāk patika tas, ka nebija tāda diena, kad mēs ar saviem komandas biedriem nebūtu izmantojuši brīvo laiku, lai staigātu pa kalniem, apskatītu netālu esošās skaistākās vietas. Mūs visu ceļu pavadīja suņi, jo to tur bija vairāk par cilvēkiem. Visneaizmirstamākais piedzīvojums bija, kad mums nācās iet pāri upei, un pēc tam visi gājām pa lielceļu ar basām kājām, bet, neskatoties uz to, mēs kļuvām saliedētāki, jo mūs vienoja kopīgas atmiņas.
 
Atvadīties no pārējiem projekta dalībniekiem bija grūti, jo mēs visi kļuvām par ļoti labiem draugiem. Atgriežoties mājās, es nevienu brīdi nenožēloju savu dalību projektā, jo vienas nedēļas laikā es esmu iepazinis citu kultūru kā arī iepazinies ar fantastiskiem cilvēkiem gan no citām valstīm, gan no pašas Liepājas, jo es tiešām nevarētu vēlēties labāku komandu. Iedrošinu ikvienu piedalīties Erasmus+ piedāvātajos projektos, jo tas ir fantastisks veids kā iegūt jaunus draugus, iepazīt sevi vairāk, izkāpt no komfortas zonas un apceļot pasauli.
 

Projekta foto: http://www.jauniesumaja.lv/galery/view/404/#ad-image-0

Raksta autors: 

Niklāvs Zahars