PROJEKTI

"Jauniešu dzīves kvalitātes novērtēšana Liepājā" rezultāti

IZM atklātā projektu konkursa „Ikgadējā monitoringa ietvaros izstrādātā jaunatnes politikas indeksa aprēķināšana pašvaldībās jauniešu dzīves kvalitātes novērtēšanai” ietvaros


 Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs

Liepājas pilsētas izglītības pārvalde 

08-10/2013

Ievads

2012.gadā ir izstrādāts jaunatnes politikas īstenošanas indekss, kas ļauj sistemātiski un konceptuāli apkopot un izvērtēt jaunatnes politikas ietekmes un rezultātus noteiktās jauniešu dzīves jomās. Tas nodrošina iespēju pēc vienotiem parametriem novērtēt jaunatnes politikas īstenošanas procesu gan Latvijā kopumā, gan katrā pašvaldībā atsevišķi. Indeksa izstrādes procesā tika veikta citu valstu pieredzes izpēte, Latvijas Republikas un Eiropas Savienības likumdošanas izpēte, kā arī veidotas ekspertu diskusijas.

Jaunatnes politikas īstenošanas indeksa izmantošana sniedz plašu ieskatu jaunatnes ikdienā, norādot uz pašreizējo jaunatnes situāciju valstī. Savukārt ilgtermiņā sniedz iespējas izvērtēt jaunatnes politikas ietekmes sfēras un rezultātu izmaiņas, un tas ļaus izstrādāt risinājumus jaunatnes situācijas uzlabošanai.

2013.gada vasarā tika rīkots IZM atklātais projektu konkurss „Ikgadējā monitoringa ietvaros izstrādātā jaunatnes politikas indeksa aprēķināšana pašvaldībās jauniešu dzīves kvalitātes novērtēšanai”, sniedzot iespēju pašvaldībām realizēt jaunatnes politikas īstenošanas indeksa noteikšanu.

Projekta mērķis – īstenot lokāla līmeņa pētījumu, kas novērtētu jauniešu dzīves kvalitāti un sniegtu objektīvu informāciju par reālo situāciju pašvaldībā, izmantojot jaunatnes politikas ietekmes mērīšanas rīku – jaunatnes politikas īstenošanas indeksu (kura mērķis ir noskaidrot dažādu jaunatnes politikas aspektu ietekmi uz jauniešu dzīvi un pašizjūtu, īpaši pievēršoties Jaunatnes likumā definētajiem vienlīdzības, līdzdalības un jauniešu interešu ievērošanas principiem).

Liepājas Bērnu un jaunatnes centra, Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes iesniegtais projekts “Jauniešu dzīves kvalitātes novērtēšana Liepājā” tika atbalstīts IZM rīkotajā projektu konkursā. Jaunatnes politikas īstenošanas indeksa noteikšanai nepieciešamo pētniecības pakalpojumu sniegšanai tika piesaistīts apakšizpildītājs SIA „FACTUM”.

Pētījuma izstrāde un realizācija jaunatnes politikas īstenošanas indeksa noteikšanai Liepājas pilsētas pašvaldībā tika veikta laika posmā no 2013.gada augusta līdz oktobrim.

Projekta nosaukums:

“Jauniešu dzīves kvalitātes novērtēšana Liepājā”

Projekta iesniedzējs un realizētājs:

Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs, Liepājas pilsētas izglītības pārvalde

Apakšizpildītājs -pētījuma veicējs:

SIA „FACTUM”, Tērbatas iela 53-6, Rīga, LV-1011, www.factum.lv

Pētījuma laiks un vieta:

 2013.gada augusts - oktobris, Liepāja

Pētījuma mērķis: 

Noteikt Liepājas pilsētas pašvaldības jaunatnes politikas īstenošanas indeksu, lai izvērtētu īstenotās jaunatnes politikas ietekmi uz jauniešu dzīvi un pašizjūtu un lai novērtētu jauniešu dzīves kvalitāti un sniegtu objektīvu informāciju par reālo situāciju pašvaldībā.

Pētījuma mērķa grupa:

Liepājas pilsētas jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem

Pētījuma metode:

Pētījums tika veikts kvantitatīvas aptaujas veidā, izmantojot jaunatnes politikas īstenošanas indeksa metodiku.

Datu ieguve tika nodrošināta, veicot datorizētas intervijas internetvidē tiešsaistē (CAWI) un tiešās intervijas (PAPI) laikā no 2013.gada 12.septembra līdz 25.septembrim.

Aptaujas izlase tika veidota, izmantojot nejaušās - kvotu izlases metodi. Kopā iegūtas un rezultātu analīzē iekļautas 217 metodoloģiskajām prasībām atbilstošas intervijas.

Datu apstrāde – dati svērti pēc dzimuma, vecuma un tautības atbilstoši jaunākajiem pieejamiem statistikas datiem.

Rezultātu analīze tika veikta atbilstoši jaunatnes politikas īstenošanas indeksa metodikai.

Kvalitātes kontrole:

Visas pētījuma posmos tiek nodrošināta kvalitātes kontrole.

Pielikums:

Pētījuma instrumentārijs - aptaujas anketa

Jaunatnes politikas īstenošanas indeksa koncepcijas apraksts

Indeksa mērķis

 

Jaunatnes politikas īstenošanas indeksa mērķis ir noskaidrot dažādu jaunatnes politikas aspektu ietekmi uz jauniešu dzīvi un pašvērtējumu, īpaši pievēršoties Jaunatnes likumā definētajiem vienlīdzības, līdzdalības un jauniešu interešu ievērošanas principiem.

Kopumā indekss ir skaitliski izteikts, matemātisks aprēķināts rādītājs, kurš visaptveroši atbild uz jautājumu: kā jaunieši novērtē savas iegūtās prasmes, vēlmes un dažādu iespēju pieejamību, sagatavojoties patstāvīgai un kvalitatīvai dzīvei sabiedrībā?

Jaunatnes politikas īstenošanas indeksa dimensijas

Izglītība un apmācība

Izglītība kopumā tiek uzskatīta par kvalitatīvas un spējīgas sabiedrības attīstības pamatu, tādēļ izglītības un dažāda veida apmācību kvalitātes un pieejamības jautājumiem jaunatnes politikas kontekstā tiek pievērsta īpaši padziļināta uzmanība. Tāpat sabiedrības attīstībai nozīmīga ir daudzpusīgas un dažādas izglītības pieejamība, kas, ne tikai sniedz iespējas īstenot noteiktas vēlmes, bet tajā pat laikā arī atklāj alternatīvas izglītības un attīstības iespējas. Politikas īstenošanas indeksa kontekstā izglītības un apmācības dimensijā ietvertie jautājumi kopumā sniedz atbildi uz jautājumu:

 Kādas ir jauniešu iespējas iegūt viņiem vēlamu izglītības un apmācības pakalpojumu apmēru?

Lai noskaidrotu atbildes uz šo kopējo dimensijas jautājumu, jauniešiem tiek uzdoti jautājumi par izglītības un apmācības pakalpojumu pieejamību, šīs pieejamības atbilstību reālajām pakalpojumu izmantošanas vēlmēm, kopējo izglītības kvalitātes un skolas piedāvāto aktivitāšu apjoma novērtējumu.

Līdzdalība

Līdzdalība kopumā ir ļoti plašs jēdziens, kas ietver dažādas līdzdalības aspektus un formas. Dažādu līdzdalības formu pieejamība un sasniedzamība veicina ne tikai indivīda personīgo attīstību, bet arī tolerantas un rīcībspējīgas sabiedrības veidošanos. Līdzdalības kontekstā ir īpaši svarīgi pievērsties tieši jaunatnes līdzdalībai dažādās aktivitātēs un sabiedrības procesos, jo tieši šādā veidā jauniešiem tiek atklātas iespējas pierādīt sevi un veidot vidi sev apkārt. Politikas īstenošanas indeksa līdzdalības dimensijā ietvertie jautājumi kopumā sniedz atbildi uz jautājumu:

Cik aktīvi ir jaunieši kopumā un kādi līdzdalības veidi ir jauniešiem aktuālākie?

Lai noskaidrotu atbildes uz centrālo dimensijas jautājumu, jauniešiem tiek uzdoti jautājumi par to, cik lielā mērā dažādu līdzdalības aktivitāšu pieejamība atbilst jauniešu reālajai vēlmei iesaistīties dažādās līdzdalības formās, par to, kāds ir pašreizējais līdzdalības rādītājs jauniešu vidū, kāda ir jauniešu līdzdalības pieredze un kā jaunieši novērtē informācijas pieejamību par dažādām līdzdalības aktivitātēm.

Brīvprātīgais darbs

Jaunatnes brīvprātīgā darba veicināšana un atbalstīšana ir viena no jaunatnes politikas prioritātēm. Galvenie ieguvumi no brīvprātīgā darba veikšanas ir jaunietim pašam – viņa zināšanu, prasmju un iemaņu attīstība un lietderīga brīvā laika pavadīšana. Tomēr, kā pierādījuši pētījumi, brīvprātīgā darba veikšana jauniešu vidū Latvijā nav aktuāla, un jaunieši īsti neizprot brīvprātīgā darba nozīmi un ieguvumus no tā veikšanas. Lai izprastu kāds ir brīvprātīgā darba attīstības potenciāls un reālā situācija, politikas īstenošanas indekss brīvprātīgā darba dimensijā ietver jautājumus, kuri sniedz atbildi uz jautājumu:

Cik lielā mērā jaunieši ir ieinteresēti brīvprātīgā darba veikšanā?

Lai noskaidrotu atbildi uz šo dimensijas kopējo jautājumu, tiek noskaidrota jauniešu brīvprātīgā darba veikšanas regularitāte, vēlme turpmākajā gadā veikt brīvprātīgo darbu un kopējās informācijas par brīvprātīgo darbu pieejamība.

Jaunrade un kultūra

Jauniešu attīstība lielā mērā ir saistīta tieši ar kultūras, sociālo un ekonomisko vidi, kurā jaunieši attīstās. Plašs kultūras skatījums sniedz jaunietim iespējas „redzēt” un „zināt” vairāk, meklēt dažādus risinājumus un izvērtēt dažādus rīcības modeļus ikdienas situācijās. Tieši plaša dažādu zināšanu bāze tiek uzskatīta par jaunrades un inovāciju veicinātāju sabiedrībā, savukārt tieši jaunrades reālais līmenis un potenciāls veicina sabiedrības ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanos.

Latvijas līmenī uzmanība tiek pievērsta tieši kopējā aktivitātes līmeņa identificēšanai, kas norāda, cik lielā mērā tiek apmierinātas jauniešu vajadzības pēc jaunrades un kultūras aktivitātēm. Jaunrades un kultūras dimensijas kopējais jautājums ir:

 Cik aktīvi ir jaunieši iesaistoties dažādās kultūras aktivitātēs?

Lai noskaidrotu atbildi uz šo jautājumu, jauniešiem tiek uzdots jautājumu kopums par interesi izmantot dažādus kultūras pakalpojumus, par dažādu pasākumu pieejamības atbilstību pakalpojumu izmantošanas interesi, kā arī par aktivitātes līmeni pasākumu organizēšanas iniciēšanai.

Nodarbinātība un uzņēmējdarbība

Jautājumi, kas saistīti ar jaunatnes nodarbinātību mūsdienās gan Eiropas, gan Latvijas līmenī ir īpaši aktuāli – bieži tiek diskutēts par jaunatnes bezdarbu, apgūto zināšanu līmeņa un kvalitātes neatbilstību darba tirgus prasībām, grūtībām savienot darbu ar mācībām un dažāda vecuma jauniešiem piemērotu nodarbinātības veidu trūkumu. Tajā pašā laikā, kad pastāv sarežģījumi jaunatnes nodarbinātības jomā, paralēli tiek norādīts, ka ekonomisko attīstību var veicināt kvalitatīvas uzņēmējdarbības attīstība un jaunu, inovatīvu uzņēmumu veidošanās.

Šādu skatījumu kontekstā lielākā uzmanība jāpievērš jautājumiem par apgūto prasmju kvalitāti un piemērotību darba tirgum, kā rezultātā jaunietim tiktu nodrošināta konkurētspējīga pozīcija, sagatavojoties dzīvei pēc izglītības apgūšanas. Nodarbinātības un uzņēmējdarbības dimensijas kopējais jautājums ir:

 Kā jaunieši novērtē savu iegūto prasmju kvalitāti saistībā ar iekļaušanos darba tirgū?

Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, tiek noskaidroti jauniešu viedokļi par viņu apgūto prasmju piemērotību darba tirgum, īpaši pievēršoties prasmēm un zināšanām, kuras apgūtas skolā un studijās, un prasmēm un zināšanām, kuras apgūtas interešu vai neformālās izglītības vietās, kā arī par vēlamākajām nodarbinātības formām nākotnē.

Veselības aizsardzība un labklājība

Veselības un labklājības līmenis kopumā tiek mērīts ļoti dažādi (piemēram, kopējie labklājības un dzīves kvalitātēs pētījumi; atsevišķi OECD finansētie pētījumi), tomēr visbiežāk pētījumos padziļināta uzmanība tiek pievērsta atsevišķiem, konkrētiem veselības, sociālās politikas vai labklājības aspektiem. Kopumā iegūtā informācija ir salīdzinoši sadrumstalota un sarežģīti pārvaldāma. Lai Jaunatnes politikas īstenošanas kontekstā iegūtie dati būtu savstarpēji salīdzināmi, ērti iegūstami un salīdzinoši viegli analizējami un izmantojami, tiek pieņemts, ka galvenais princips šīs dimensijas izstrādē ir vispārīgums. Kopējais veselības aizsardzības un labklājības dimensijas jautājums ir:

Kāds ir vispārējais jauniešu fiziskās veselības un labklājības līmenis?

Lai gūtu atbildi uz šo jautājumu, jauniešiem tiek uzdoti jautājumi par viņu dzīves kvalitātes novērtējumu, veselības stāvokli un fizisko aktivitāšu līmeni.

Sociālā iekļaušana

Sociālās iekļaušanas tematika aptver ne tikai jautājumus par emocionālo drošību vai līdzvērtīgu iespēju nodrošināšanu pēc dažādām pazīmēm atšķirīgām personām, sociālās iekļaušanas jautājumi ir arī jautājumi par labvēlīgas vides nodrošināšanu, kopējā savstarpējās uzticības līmeņa nodrošināšanu un iespējām ietekmēt sev nozīmīgus apkārtējos notikumus. Kopējais jautājums Jaunatnes politikas īstenošanas kontekstā Sociālās iekļaušanas dimensijā ir:

 Kāda ir jauniešu pašizjūta apkārtējā sociālajā vidē?

Šajā dimensijā tiek aptverti jautājumi par uzticības līmeni citiem cilvēkiem un par iespējām ietekmēt lēmumu pieņemšanu dažādos sociālajos līmeņos.

Jaunatne un pasaule

Mūsdienu globalizētajā pasaulē ir radušās dažādas iespējas, kuras pirms vairākiem gadu desmitiem nepastāvēja. Interneta attīstība nodrošinājusi iespēju komunicēt ar dažādu tautību un valstu pārstāvjiem; ir pavērušās plašākas izglītības, nodarbinātības iespējas; paaugstinās ne tikai informētības pakāpe par dažādiem pasaules līmeņa notikumiem, bet arī interese par tiem.

Šobrīd jaunieši vairs nesaista savu ikdienu un dzīvi kopumā tikai ar kādu vienu nelielu teritoriālu vienību. Tāpēc ir nozīmīgi panākt to, ka jaunieši izprot savu „vietu” un nozīmi pasaulē – jauni cilvēki ir spējīgi, aktīvi rīkojoties un līdzdarbojoties, veidot sev patīkamu un piemērotu sociālo, ekonomisko un politisko vidi. Kopējaisjautājums Jaunatnes politikas īstenošanas kontekstā Jaunatnes un pasaules dimensijā ir:

Kā jaunieši izjūt savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu un cik lielā mērā jaunieši aktīvi interesējas par dažāda līmeņa notikumiem?

Lai atbildētu uz šo dimensijas kopējo jautājumu, jauniešiem tiek uzdoti jautājumi par informētības līmeni par notikumiem dažāda līmeņa teritoriālajās vienībās, par iespējām ietekmēt dažādu valsts un sabiedrības līmeņa lēmumu pieņemšanu un iespējām ietekmēt tieši jauniešu ikdienā un sadzīvē nozīmīgu jautājumu izlemšanu dažāda līmeņa teritoriālajās vienībās.

Indeksa dimensiju kopējais politikas jomu ietvars

Kopumā Jaunatnes politikas īstenošanas indeksa jomās ir aptvertas galvenās likumdošanā definētās jaunatnes politikas darbības jomas. Visas identificētās dimensijas - izglītība un apmācība; līdzdalība; brīvprātīgais darbs; jaunrade un kultūra; nodarbinātība un uzņēmējdarbība; veselības aizsardzība un labklājība; sociālā iekļaušana; jaunatne un pasaule - ir nozīmīgi jaunatnes politikas virzieni, kuri tiek uzskatīti par centrālajiem jaunatnes politikas izveidē.

Katra no indeksa dimensijām atbild uz konkrētu jautājumu, kas ļauj indeksa vērtējumus analizēt ne tikai kopumā, bet arī par katru dimensiju atsevišķi, kā arī nodrošina ērtāku indeksa rezultātu salīdzināšanu gan dažādu teritoriālu vienību vidū, gan laika gaitā.

Izveidotais Jaunatnes politikas īstenošanas indekss balstās Latvijas Jaunatnes likumā norādītajos jaunatnes politikas pamatprincipos, un izmantojot indeksu ir iespējams noskaidrot dažādu jaunatnes politikas aspektu ietekmi uz jauniešu dzīvi un pašizjūtu, kā arī izvērtēt šo politikas aspektu sniegumu laika gaitā.

Rezultātu interpretācija

Rezultātu analīze un interpretācija tiek balstīta uz snieguma novērtēšanas skalu, kurā kopējais stāvokļa novērtējums tiek sadalīts 5 vienādās vērtējumu grupās (robežās ik pa 20 punktiem), kur katrai grupai atbilst noteikts vērtējums:

  no 0 līdz 20 punktiem – zems novērtējums;

  no 21 līdz 40 punktiem -  drīzāk zems novērtējums;

  no 41 līdz 60 punktiem – vidējs novērtējums;

  no 61 līdz 80 punktiem -  drīzāk augsts novērtējums;

  no 81 līdz 100 punktiem - augsts novērtējums.

Indeksa dimensiju vai kopējais indeksa rezultāts tiek uzskatīts par ļoti augstu, ja indekss ir 81 punkts vai vairāk. Šis rādītājs - vismaz 81 punkts – tāpat tiek uzskatīts par vēlamo situāciju politikas novērtējuma kontekstā. Tomēr jāņem vērā tas, ka indeksu var uzlabot tikai pakāpeniski, piemēram, gada laikā reāli sasniedzams indeksa uzlabojums ir vismaz 3 indeksa punkti.

Tā kā kopējais Jaunatnes politikas īstenošanas indeksa rezultāts tiek iegūts apkopojot visu dimensiju vidējos rādītājos, šis indekss parāda jaunatnes vidējo rezultātu līmeni. Attiecīgi dimensiju rādītāji tiek salīdzināti pret indeksa vidējo rādītāju – norādot dimensijas, kurās kopumā ir augstāks vai zemāks vērtējums nekā indeksa kopējais rādītājs.

Pētījuma metodoloģija

Mērķis

Noteikt Liepājas pilsētas pašvaldības jaunatnes politikas īstenošanas indeksu, lai izvērtētu īstenotās jaunatnes politikas ietekmi uz jauniešu dzīvi un pašizjūtu un lai novērtētu jauniešu dzīves kvalitāti un sniegtu objektīvu informāciju par reālo situāciju pašvaldībā.

Mērķa grupa

Liepājas pilsētas jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem.

Metode

Pētījums tika veikts kvantitatīvas aptaujas veidā, izmantojot jaunatnes politikas īstenošanas indeksa metodiku. Datu ieguve tika organizēta, veicot datorizētas intervijas internetvidē tiešsaistē (CAWI) un tiešās intervijas (PAPI).

Liepājas Bērnu un jauniešu centra darbinieki, kurus pirms aptaujas uzsākšanas apmācīja un konsultēja SIA „FACTUM”, veica tiešās intervijas ar respondentiem, kā arī nodrošināja respondentu rekrutāciju tiešsaistes intervijām (CAWI).

Aptaujas veikšanas laiks

Intervijas ar respondentiem tika veiktas laikā no 2013.gada 12.septembra līdz 25.septembrim.

Izlase

Aptaujas izlase tika veidota, izmantojot nejaušās - kvotu izlases metodi. Kopā iegūtas un rezultātu analīzē iekļautas 217 metodoloģiskajām prasībām atbilstošas intervijas. 

                                                       Svērts skaits          Svērti %              Nevērts skaits       Nesvērti %

Vecuma grupas  13-15 gv                  36                  16,6%                       25                  11,5%

                          16-19 gv                     66                  30,4%                      121                 55,8%

                          20-25 gv                     115                 53,0%                       71                  32,7%

Dzimums           Vīrietis                     109                 50,3%                      105                48,4%

                          Sieviete                     108                 49,7%                      112                51,6%

Tautība             Latvietis                  137                 63,3%                      198               91,2%

                             Cits                        80                  36,7%                       19                 8,8%

Kopā                                                  217                 100,0%                    217               100,0%

Dati tika svērti pēc dzimuma, vecuma un tautības atbilstoši jaunākajiem pieejamiem statistikas datiem.

Rezultātu interpretācija

Rezultātu analīze tika veikta atbilstoši jaunatnes politikas īstenošanas indeksa metodikai.

Pētījuma rezultāti

Kopsavilkums, secinājumi

2012. gadā izstrādātais „Jaunatnes politikas īstenošanas indekss” ļauj apkopot un izvērtēt jaunatnes politikas ietekmes un rezultātus noteiktās jauniešu dzīves jomās. Indekss nodrošina iespēju veikt un pēc vienotiem parametriem novērtēt jaunatnes politikas īstenošanas procesu gan Latvijā kopumā, gan katrā pašvaldībā atsevišķi.

Salīdzinājums ar Latvijas rādītājiem

  • Analizējot jauniešu situāciju Liepājas pašvaldībā un veicot salīdzinājumu ar kopējiem Latvijas rādītājiem, varam secināt, ka divos jaunatnes politikas īstenošanas aspektos tie ir augstāki nekā vidēji valstī.
  • Viena no labāk novērtētajām jaunatnes politikas nozarēm ir „Jaunrade un kultūra”. Liepājas pašvaldībā dzīvojošie jaunieši labi novērtē savas iespējas apmeklēt un piedalīties dažādos kultūras pasākumos, kā arī izmantot citas kultūras un jaunrades jomas piedāvātās aktivitātes. Labais vērtējums norāda arī uz pašu jauniešu aktivitāti un iesaistīšanos kultūras pasākumu organizēšanā.
  • Otrs politikas aspekts, kurš Liepājā ir novērtēts augstāk nekā vidēji Latvijā, ir „Līdzdalība”. Šeit ir jāmin, ka „Līdzdalības” dimensija kopumā valstī, ir viszemāk novērtētais jaunatnes politikas īstenošanas aspekts. Taču Liepājas jauniešu sniegtais vērtējums savām iespējām iesaistīties dažādās sabiedriskās dzīves aktivitātēs gan savā izglītības iestādē, gan ārpusskolas tiek novērtēts pozitīvi. Tomēr, jāņem vērā, ka joprojām ir aktīvi jāturpina un jāveicina jauniešu līdzdalība un vēlme pašiem darboties un piedalīties dažādās organizācijās gan savā izglītības iestādē, gan pašvaldībā kopumā.
  • Līdzīgs vērtējums, kā Latvijā kopumā, Liepājā tiek sniegts tādiem aspektiem kā „Veselības aizsardzība un labklājība”, „Izglītība un apmācība”, „Brīvprātīgais darbs” un „Sociālā iekļaušana”. Tas nozīmē, ka šajās politikas dimensijās Liepājas pašvaldības jaunieši savos vērtējumos būtiski neatšķiras no kopējiem Latvijas rādītājiem.
  • Savukārt, politikas dimensijas „Nodarbinātība un uzņēmējdarbība” un „Jaunatne un pasaule” ir saņēmušas zemākus vērtējumus nekā Latvijā kopumā šajos aspektos.
  • Tomēr „Nodarbinātība un uzņēmējdarbība”, lai arī ir zemāk vērtēts nekā valstī kopumā, tieši Liepājas pašvaldības jauniešu vidū ir viens no augstāk novērtētajiem. Tas parāda, ka jaunieši savu potenciālu un iespējas iekļauties darba tirgū vērtē pietiekami pozitīvi.
  • Zemākais vērtējums ir sniegts dimensijai „Jaunatne un pasaule”. Tas ir viszemāk vērtētais politikas aspekts Liepājas jauniešu vidū. Tas atklāj, ka jaunieši kritiski vērtē savas iespējas ietekmēt lēmumus, kuri attiecas gan uz viņu pašu dzīvi, gan valsts un sabiedrības dzīvi kopumā.

 Situācija Liepājas pašvaldībā

  • Analizējot situāciju tikai Liepājas pašvaldībā, kā augstāk novērtētās dimensijas ir „Jaunrade un kultūra”, „Nodarbinātība un uzņēmējdarbība” un „Veselības aizsardzība un labklājība”. Minētajās politikas jomās jaunieši savu dzīvi un piedāvātās iespējas novērtē pietiekami augstu.
  • Vidēju novērtējumu ir saņēmušas tādas politikas nozares kā „Izglītība un apmācība”, „Brīvprātīgais darbs” un „Sociālā iekļaušana”.
  • Zemākais vērtējums ir sniegts „Līdzdalības” un „Jaunatne un pasaule” politikas dimensijās. Abas šīs politikas jomas norāda uz jauniešu zemo aktivitāti un vēlmi iesaistīties un piedalīties sabiedriskās un politiskās aktivitātēs. Vienlaicīgi arī norādot uz to, ka jauniešiem iztrūkst pārliecības par savām spējām ietekmēt dažādu lēmumu pieņemšanu gan valsts, gan pašvaldības līmenī, tai skaitā arī jautājumos, kuri attiecas uz viņu dzīves kvalitāti un iespējām.

Jaunatnes politikas īstenošanas indekss Latvijā

 

Latvijā kopumā, jaunatnes politikas īstenošanas indekss ir vērtējams kā viduvējs un sasniedz 51 punktu no 100. Tas nozīmē, ka jaunieši Latvijā savas iegūtās prasmes, vēlmes un dažādu iespēju pieejamību, sagatavojoties patstāvīgai un kvalitatīvai dzīvei sabiedrībā vērtē kā viduvējas. Par vēlamo situāciju politikas novērtējuma kontekstā, atbilstoši izstrādātajai metodoloģijai, tiek uzskatīts vismaz 81 punkts no 100.

 

Izglītība un apmācība

Līdzdalība

Brīvprātīgais darbs

Jaunrade un kultūra

Latvija

57

26

45

59

 

 

Nodarbinātība un uzņēmējdarbība

Veselības aizsardzībai un labklājība

Sociālā iekļaušana

Jaunatne un pasaule

Latvija

71

62

48

38

 

 

Rezultāts ir nozīmīgi augstāks nekā vidējais Latvijas indeksa rādītājs

 

Rezultāts ir nozīmīgi zemāks nekā vidējais Latvijas indeksa rādītājs

Jaunatnes politikas īstenošanas indekss: Liepāja un Latvija

Indeksa kopējais rādītājs Liepājas jauniešu vidū ir viduvējs – 50 punkti no 100 punktiem. Tas būtiski neatšķiras no Latvijas kopējā indeksa rādītāja (51 punkts). Līdz ar to varam apgalvot, ka kopumā Liepājas jaunieši, savas iegūtās prasmes, vēlmes un dažādu iespēju pieejamību, sagatavojoties patstāvīgai un kvalitatīvai dzīvei sabiedrībā, vērtē kā viduvējas.

Rezultātu salīdzinājums dimensiju vidū: Liepāja un Latvija

 

Izglītība un apmācība

Līdzdalība

Brīvprātīgais darbs

Jaunrade un kultūra

Liepāja

54

36

45

63

Latvija

57

26

45

59

 

 

Nodarbinātība un uzņēmējdarbība

Veselības aizsardzība un labklājība

Sociālā iekļaušana

Jaunatne un pasaule

Liepāja

63

61

46

33

Latvija

71

62

48

38

Rezultāts ir nozīmīgi augstāks nekā vidējais Latvijas indeksa rādītājs

Rezultāts ir nozīmīgi zemāks nekā vidējais Latvijas indeksa rādītājs

Liepājas pašvaldības teritorijā dzīvojošo jauniešu vērtējumi, salīdzinājumā ar Latviju kopumā, 4 no 8 dimensijām ir ļoti līdzīgi. Tādās politikas dimensijās kā „Izglītība un apmācība”, „Brīvprātīgais darbs”, „Veselības aizsardzība un labklājība” un „Sociālā iekļaušana” nav novērojams būtiskas atšķirības.

Savukārt citās dimensijās, salīdzinot Liepājas pētījuma rezultātus ar Latvijas vidējo indeksu, ir redzams, ka Liepājā tādās dimensijās kā „Jaunrade un kultūra” (Liepāja: 63 punkti; Latvija: 59 punkti) un „Līdzdalība” (Liepāja: 36 punkti; Latvija: 26 punkti) rādītāji ir ievērojami augstāki nekā valstī kopumā.

Zemāk nekā Latvijā kopumā tiek novērtētas jaunatnes politikas dimensijas „Nodarbinātība un uzņēmējdarbība” (Liepāja: 63 punkti; Latvija: 71 punkts) un „Jaunatne un pasaule” (Liepāja:33 punkti; Latvija: 38 punkti).

Rezultātu salīdzinājums dimensiju vidū: Liepāja

 

Izglītība un apmācība

Līdzdalība

Brīvprātīgais darbs

Jaunrade un kultūra

Liepāja

54

36

45

63

 

 

Nodarbinātība un uzņēmējdarbība

Veselības aizsardzība un labklājība

Sociālā iekļaušana

Jaunatne un pasaule

Liepāja

63

61

46

33

 

 

Rezultāts ir nozīmīgi augstāks nekā vidējais Liepājas indeksa rādītājs

 

Rezultāts ir nozīmīgi zemāks nekā vidējais Liepājas indeksa rādītājs

Aplūkojot Liepājas situāciju, varam redzēt, ka virs vidējā Liepājas indeksa ir novērtētas šādas dimensijas - „Jaunrade un kultūra” (63 punkti), „Nodarbinātība un uzņēmējdarbība” (63 punkti), „Veselības aizsardzība un labklājība” (61 punkts) un „Izglītība un apmācība” (54 punkti). Zemākie vērtējumi ir sniegti par dimensijām „Sociālā iekļaušana” (46 punkti), „Brīvprātīgais darbs” (45 punkti), „Līdzdalība” (36 punkti) un pats zemākais vērtējums ir dimensijai „Jaunatne un pasaule” (33 punkti).

Viens no augstākajiem vērtējumiem Liepājas jauniešu vidū sniegts dimensijai „Jaunrade un kultūra” (63 punkti no 100). Šī rādītāja vērtējums ir uzskatāms par drīzāk augstu un ir ievērojami augstāks, gan salīdzinot ar Liepājas kopējo indeksu (51 punkts), gan salīdzinot ar Latvijas kopējo rādītāju šajā dimensijā (59 punkti). Tas nozīmē, ka Liepājas pašvaldības jaunieši uzskata, ka viņu iespējas iesaistīties un izmantot dažādus kultūras pakalpojumus un interese par tiem ir samērā augsta. Var apgalvot, ka jaunieši diezgan aktīvi iesaistās dažādās kultūras aktivitātēs un izmanto viņiem pieejamos pakalpojumus.

Otrs tikpat augsts vērtējums ir „Nodarbinātības un uzņēmējdarbības” dimensijā (arī 63 punkti no 100). Tāpēc arī šīs dimensijas novērtējums ir uzskatāms par drīzāk augstu. Tas nozīmē, ka jaunieši samērā augstu novērtē savu iegūto prasmju kvalitāti saistībā ar iekļaušanos darba tirgū.

Dimensija „Veselības aizsardzība un labklājība” ir vērtēta nedaudz zemāk (61 punkts no 100), bet šis rādītājs tomēr ir uzskatāms kā pietiekami augsts. Tas nozīmē, ka jaunieši savu vispārējo fiziskās veselības un labklājības līmeni vērtē kā labu.

Vērtējums dimensijā „Izglītība un apmācība” ir 54 punkti, un tas nozīmē, ka jaunieši savas iespējas iegūt vēlamos izglītības un apmācību pakalpojumus uzskata par vidējām. Dimensijas indekss ir augstāks nekā Liepājā kopumā. Kopumā dimensijas vērtējums ir uzskatāms par augstāku nekā vidējais indeksa rādītājs Liepājā, tas ļauj secināt, ka situācija šajā jomā no jauniešu skatu punkta tiek vērtēta pozitīvi.

Dimensija „Sociālā iekļaušana” ir saņēmusi 46 punktus no 100, kas ir uzskatāms, kā vidējs novērtējums, un ir zemāks nekā Liepājas vidējais indekss. Rādītājs atklāj, ka jauniešu pašizjūta apkārtējā sociālajā vidē, kas ir saistīta ar uzticības līmeni citiem cilvēkiem un iespējām ietekmēt lēmumu pieņemšanu dažādos sociālajos līmeņos ir vidēja. Kopumā dimensijas vērtējums ir uzskatāms par zemāku nekā vidējais indeksa rādītājs Liepājā, tas ļauj secināt, ka situācija šajā jomā no jauniešu skatu punkta tiek vērtēta negatīvi.

Dimensija „Brīvprātīgais darbs” ir novērtēta ar 45 punktiem, kas atbilst vidējam novērtējumam. Tas nozīmē, ka jauniešiem nav pietiekama brīvprātīgā darba veikšanas pieredze, kā arī iztrūkst izsmeļošas informācijas par šādām iespējām. Līdz ar to ir zema ieinteresētība šāda darba veikšanā. Kopumā dimensijas vērtējums ir arī zemāks nekā vidējais indeksa rādītājs Liepājā.

Vērtējums dimensijā „Līdzdalība” ir 36 punkti, kas uzskatāms par drīzāk zemu vērtējumu. Tas norāda, ka jauniešu aktivitāte kopumā nav pārāk augsta un nozīmīga, daļa līdzdalības veidu jauniešiem vispār nav aktuāli. „Līdzdalības” dimensija ir viens no zemāk novērtētajiem politikas aspektiem. Kopumā dimensijas vērtējums ir uzskatāms par zemāku nekā vidējais indeksa rādītājs Liepājā, tas ļauj secināt, ka situāciju šajā jomā jaunieši vērtē diezgan kritiski.

Zemāk par „Līdzdalību” ir novērtēta vienīgi dimensija „Jaunatne un pasaule” ar 33 punktiem no 100. Šis pētījuma kritērijs parāda, ka Liepājas jauniešu vidū ir drīzāk zems novērtējums savām iespējām ietekmēt jauniešu ikdienā un sadzīvē nozīmīgu jautājumu izlemšanu dažādos valsts un pašvaldību līmeņos. Vienlaicīgi šī dimensija arī norāda uz samērā zemo jauniešu interesi par notikumiem dažāda līmeņa teritoriālajās vienībās, piemēram, savā dzīvesvietā, reģionā, Latvijā, Eiropā, citur pasaulē. Kopumā dimensijas vērtējums ir uzskatāms par zemāku nekā vidējais indeksa rādītājs Liepājā, tas ļauj secināt, ka situācija šajā jomā no jauniešu skatu punkta tiek vērtēta negatīvi.